Dieva Dēls - Jānis Grodums, Livi

Tā kā piemineklis granītā kalts

Rokām paceltām uz augšu arvien

Saulē izbalojis galīgi balts -- Dieva dēls

Laimes tirgotāji durvis ver ciet, ir jau vēls

Tad viņš strauji kājās pieceļas

Divreiz riņķī apgriežas

Galvu aiziet pacēlis cēls -- Dieva dēls

Piedz.

Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit

Šādi tādi paliekam mēs

Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit

Šādi tādi dzīvojam mēs

Pa to ceļu, kas no debesīm ved

Tā uz leju lēni nokāpjam mēs

Kur uz pašas mākoņmaliņas sēž -- Dieva dēls

Laimes tirgotāji durvis ver ciet -- ir jau vēls

Tad es strauji kājās pieceļos, divreiz riņķī apgriežos

Galvu augstu paceļu cēls -- Dieva dēls

Als Denkmal für den Granitmeißel

Ständig erhobene Hände

Die Sonne ist weiß verblasst, der Sohn Gottes

Glückshändler schließen die Tür, es ist zu spät

Dann steht er schnell auf

Dreht sich zweimal im Kreis

Der Edle, der Sohn Gottes, hat sein Haupt erhoben

Piedz.

So eine Stunde schlägt, so ein Tag vergeht

So bleiben wir

So eine Stunde schlägt, so ein Tag vergeht

So leben wir

Auf dem Weg, der vom Himmel führt

Also gehen wir langsam runter

Wo sitzt am Rand der Wolke - der Sohn Gottes

Glückshändler schließen die Tür – es ist zu spät

Dann stand ich schnell auf, drehte mich zweimal im Kreis

Die Höhe des Hauptes ist der Sohn Gottes