220 volti - Ainars Mielavs

Dziļākie ūdeņi, seklākās peļķes

Mežrožu vietā es izvēlos neļķes

Smalkākais fajanss, Latgales podi

Gadi bez tevis ir bargākie sodi

Garākā zāle, īsākie koki

Skumju un cerību izmestie loki

Pēdējie putni, savvaļas bites

Es nākšu un nākšu pie tevis bez mitas

Tumšākie rīti, baltākās naktis

Dziesmā par mīlu izlaistās taktis

Pētera vārti, slepenās ejas

No plaukstas uz plaukstu tavs siltums lejas

Tirkīza zilais, rudeņu zelts

Soli pa solim tavs maigums ir celts

Aplausu vētra, noberztās kājas

Tu mani lauki un tu manas mājas

Cilvēki nāk un cilvēki aiziet

Aiznesot līdzi pēdējo maizi

Svabadais gars un ticība paliek

220 volti ar atvērtiem galiem

Tiefste Gewässer, flachste Pfützen

Statt Wildrosen wähle ich Nelken

Feinste Fayence, lettgallische Töpfe

Jahre ohne dich sind die härtesten Strafen

Längeres Gras, kürzere Bäume

Geworfene Bögen der Traurigkeit und Hoffnung

Letzte Vögel, Wildbienen

Ich werde kommen und ohne einen Mythos zu dir kommen

Dunkelste Morgen, weißeste Nächte

Übersprungene Takte im Lied über die Liebe

Peterstor, Geheimgänge

Von Palme zu Palme steigt deine Wärme herab

Türkisblau, Herbstgold

Schritt für Schritt wird Ihre Sanftheit aufgebaut

Applaussturm, Füße gerieben

Ihr seid meine Felder und ihr seid mein Zuhause

Leute kommen und Leute gehen

Das letzte Brot mitnehmen

Freigeist und Glaube bleiben

220 Volt mit offenen Enden