Dzīvīte - Ainars Mielavs

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī

Vējā kā žubīte liepzariņā

Daudz tu man solīji, maz tomēr devi

Vai nav vienalga, rai-dai-dai-dā

Dzintara gredzenu solīja saldi

Dziļjūras vārava visskaistākā

Gredzens un devēja, putas un maldi

Krastā tik viļņi dej, rai-dai-dai-dā

Skumjas un laime kā vītenis vijas

As’ra krīt biķerī zeltzeltītā

Dienā, kad krūtis raud nakts melodijas

Dienā, kad jādzied man, rai-dai-dai-dā

Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar' miris

Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā

Vaiņagā pēdējais zieds, kad būs iris

Izirs ir vaiņags pats, rai-dai-dai-dā

Pārtrūks un izirs, un velti sirds taujā

Brīdi kā rūgto vērst saldākajā

Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā

Pārtrūksi tomēr reiz, rai-dai-dai-dā

Leben, Leben, das in dir schwingt

Im Wind wie ein Fink im Lindenzweig

Du hast mir viel versprochen, aber du hast mir wenig gegeben

Macht nichts, rai-dai-dai-da

Der Bernsteinring versprach süß

Die schönste Tiefseegurke

Ring und Sender, Schaum und Wahn

Die Wellen tanzen am Ufer, rai-dai-dai-da

Traurigkeit und Freude ziehen sich wie ein Faden zusammen

As'ra fällt in einen vergoldeten Kelch

Am Tag, wenn die Brust die Melodien der Nacht weint

An dem Tag, um mir zu singen, rai-dai-dai-da

In der Brust, die geboren wurde, in die Brust mit' starb

Es ist einfacher, es in weißem Sand zu lagern

Die letzte Blume im Kranz, wenn es eine Iris geben wird

Izir wird selbst zum Rai-dai-dai-da gekrönt

Soll brechen und verblassen und in den Wehen des Herzens verschwendet werden

Der Moment verwandelt das Bittere ins Süße

Mein Herz ist frech, mein Herz ist schnell

Du wirst einmal aufhören, rai-dai-dai-da