Atmodas karantīna - Kaspars Dimiters

Rozā aģenti novelk Atmodas un uzvelk nāves maskas:

«Kas pirms trīsdesmit sākās, beidzot ir noticis»

Mūžīgā sala veči, kartiņu maisiem plecos

Bradā pēdējās no tīra jaunsudrabiņa notis

Piedzīs tev aizdoto naivās nācijas cerību

Tavā dzīvoklī, ne vairs Mežaparka halucināciju zeltā

Visus pa vienam — katru savā ekrānā

Bailes un vientulība norobežo no Augšāmceltā

Uz barikādēm uzsildītas, vēlāk jau ļoti slimas

Pat teātrī pārlietās asinis nodziest

Slēdz tautas skatuvi varani stīvās šlipsēs

Visus reģistrē necauršaujamās zeķbiksēs odzes

Kas nav dzejojis, pusdzīvus vārdus starp mirušiem lasa

Tic mediju kanibāliem, kas bailes kanalizē

Ne Bārdas pirtiņā, bet uz nāves lāvas

Vienādiem uzpurņiem globālā ešafota bizē

«Sovok, tu dzejotāj, ar kolektīvismu mūžīgi slimais

Sen sagšā tu ietinams un lielvārdenē pakarams

Tev līdzīgos dezinficēs, pēc vakcīnām lūgties dresēs

Esi kā mēs — katrs par sevi.

Laiks tev līdz vakaram!»

Slēdz sadzīves ilūziju un vientulību vēl ciešākā tīklā

Lai tevis redzēšana tēmeklī ir bez riska

Dēļ tavas veselības tev būs bīties no cilvēkiem

Lai tava slimā cilvēcība kļūst veselīgi dzīvnieciska

Dievinātās pilsētas ar iepirkšanās «liturģijām»

Pārvēršas zonās, lēģeru debesskrāpjos

Vien āpsītis manā pakrastē sirsnīgi piemiedz

Lai kā viņš savā aliņā arī es dziļāk sevī rāpjos

Krustojas dzīvie un nedzīvie — aust pastarās tehnoloģijas

Nebūs nekad kā bij', nebūs pat ugunij

Ar visu, ko pieļāvām, ko pieļaut vēl varam

Mīļā un mākslīgā miera gūstā mēs devām brīvību karam

Die Pink Agents legen ihre Erwachen ab und setzen ihre Totenmasken auf:

"Was vor dreißig Jahren begann, ist endlich passiert"

Alte Männer der ewigen Insel, Kartentaschen auf den Schultern

Die letzten Noten von reinem Silber im Paddel

Wird die Hoffnung einer naiven Nation zurückgewinnen, die dir verliehen wurde

In Ihrer Wohnung, nicht mehr im halluzinatorischen Gold des Mežaparks

Alle einzeln - jeder auf seinem eigenen Bildschirm

Angst und Einsamkeit trennen uns vom Auferstandenen

Auf den Barrikaden aufgewärmt, später sehr krank

Sogar das im Theater vergossene Blut erlischt

Schließt die Volksbühne in sehr steifen Pantoffeln

Alle werden von Vipern in Strumpfhosen registriert

Wer keine Gedichte geschrieben hat, liest halbtote Worte unter Toten

Glauben Sie an Kannibalen der Medien, die Angst kanalisieren

Nicht in Bardas Sauna, sondern auf der Lava des Todes

Für gleiche Schnauzen im Geflecht des globalen Schafotts

«Sovok, du Dichter, ewig krank vom Kollektivismus

Vor langer Zeit wurdest du eingewickelt und in einem großen Haus aufgehängt

Ähnlich wie Sie werden sie desinfiziert, sie werden für Impfstoffe beten

Sei wie wir – jeder für sich.

Sie haben bis zum Abend Zeit!"

Schließt die Illusion von Häuslichkeit und Einsamkeit in ein noch engeres Netz

Es ist risikofrei, Sie im Bereich zu sehen

Sie werden wegen Ihrer Gesundheit Angst vor Menschen haben

Lass deine kranke Menschlichkeit zu einer gesunden Tierlichkeit werden

Verehrte Städte mit Einkaufs-"Liturgien"

Verwandelt sich in Zonen, Lagerwolkenkratzer

Nur der Dachs an meinem Ufer zwinkert herzlich

Als er in seinem Bier ist, krieche auch ich tiefer in mich hinein

Das Lebende und das Unlebende überschneiden sich - Weben Sie vergangene Technologien

Es wird nie mehr dasselbe sein, nicht einmal für Feuer

Mit allem, was wir erlaubt haben, was wir noch zulassen können

In der Gefangenschaft eines süßen und künstlichen Friedens gaben wir dem Krieg die Freiheit