Manai Dzimtenei - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos

Ir 1873. gads, dimd Rīga

Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies

Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs

Un visaugstākās priedes nolauzīs

Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs

Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Ich sehe Männer in grauen Cordröcken kommen

Es ist das Jahr 1873 in Riga

Und das erste Gesangsfest hat begonnen

Daugaviņ sagte es mir, als ob das Schicksal wartete

Das Lied feiert seine Feiertage mit einem Ball

So sang der weiße Mann, der sich gegen das Schicksal stellte

In seinem Lied waren hundert Jahre wie eine Ewigkeit gefärbt

Das fünfte Jahr wird noch kommen, der Blutregen wird fallen

Und die höchsten Kiefern werden brechen

Gehen wir zu den Bogenschützen, das Lied wird einen Sturm säen

Das Lichtschloss auf dem Hügel wird für immer jubeln

Lassen Sie die Unterstützung über die Region winden

Das Lied feiert seine Feiertage mit einem Ball

So sang der weiße Schwan, unsterblich mit der Daugava

In seinem Lied waren hundert Jahre wie eine Ewigkeit gefärbt

Durch unsere Herzen wird die gebrochene Kiefer wachsen

Im neuen Kurs werden uns neue Morgen rufen

Wir werden bis in die Ewigkeit singen

Das Lichtschloss auf dem Hügel wird für immer jubeln